Praktiski padomi par kabatasnaudu (1.daļa)
Par to, ka kabatasnauda bērniem jādod, šaubu nav (galvenos iemeslus lasiet iepriekšējā rakstā). Bet līdzko nonākam pie praktiskām darbībām, rodas kaudze jautājumu – kad sākt, cik dot, kā iemācīt neiztērēt visu saldumos, vai uzstādīt kādus ierobežojumus, kam nauda tērējama utt. Atbildes uz daļu no jautājumiem apkopotas šajā rakstā.
1. Kad sākt dot kabatasnaudu?
Ir daudz un dažādi viedokļi:
- sākt līdzko māk atpazīt ciparus,
- sākt, kad bērns izrāda interesi par naudu,
- kad sāk iet skolā,
- kad beidz sākumskolu.
Taisnība droši vien ir katram no šiem viedokļiem, bet no savas pieredzes varu teikt, ka labākais laiks ir tieši vasarā pirms skolas gaitu uzsākšanas.
Un nevis 1.septembrī, bet tieši vasarā. Kādēļ? Tādēļ, ka bērnudārza izlaiduma satraukumi jau aiz muguras un pirms skola vēl nav sākusies ir pats labākais laiks, lai sāktu apgūt skolēnam nepieciešamās finanšu prasmes. Šis ir brīdis, kad bērnam ir pietiekami daudz laika, lai izveidotu savus naudas pārvaldīšanas ieradumus. Šis ir treniņš rakstura noturībai, lai skolā nav jāskrien pirkt visu, ko pērk klasesbiedri.
2. Cik dot?
Tas, protams, atkarīgs no ģimenes iespējām. Pat ja jums šķiet, ka šādu iespēju nav vispār, sava un regulāra kabatas nauda bērnam būs nozīmīga nākotnes ieradumu veidošanā. Kaut vai daži desmiti centi nedēļā, tomēr sava kabatasnauda!
Summai nav tik izšķiroša nozīme kā faktam, ka nauda tiek dota un bērns pats izlemj, kā ar to rīkoties.
Drīzāk pārlieku liels kabatasnaudas daudzums var nodarīt ļaunumu, jo bērns neapzināsies naudas vērtību un neizjutīs vajadzību izdarīt izvēles starp pirkumiem, plānot tēriņus un atlikt uzkrājumiem.
3. Kā panākt, lai bērns neiztērē visu našķos?
Bērns, ticis pie kabatasnaudas, visbiežāk steigs visu iztērēt našķos vai sīkās mantiņās, kas pirmās „iekritīs viņam acīs”. Tādēļ pirms dot kabatasnaudu, svarīgi ir
mierīgos apstākļos (mājās nevis tirdzniecības centra vidū) noskaidrot, ko bērns plāno par šo naudu iegādāties.
Skaļi izteiktas vēlmes radīs bērnā vizuālu sasaisti ar konkrēto lietu un veikalā viņam būs mazāka iespēja apjukt „negaidītu piedāvājumu” sortimentā.
Lieliski, ja vecāki var vienoties ar bērnu, ka
daļu naudas ir jauki tērēt mirkļa iegribām, bet daļu - atlikt un krāt kaut kam vērtīgākam, lielākam, sen kārotam.
Šīm sarunām lieti noderēs mūsu grāmatiņa bērniem saprotamā valodā „Naudiņš mācās saprast naudu”. Būs interesanti palasīt visai ģimenei kopā.
4. Kā atpazīt vērtīgos tēriņus jeb finanšu valodā - ieguldījumus?
Tā kā bērnam nav jādomā par ikdienas vajadzību (ēdiens, apģērbs, pulciņi utt.) apmierināšanu, svarīgi iemācīt bērnam, ka naudu var iztērēt dažādi – ar to var apmierināt mirkļa iegribas, bet var arī vērtīgi ieguldīt. Esmu sagatavojusi vienkāršu „čeklisti” tēriņu vērtības noteikšanai.
Vērtīgs ieguldījums atbilst vismaz vienam no
kritērijiem:
- tas nesīs vērtību nākotnē
- tas dos jaunas zināšanas, iemaņas, pieredzi
- tas nodrošinās pozitīvas atmiņas vēl ilgu laiku
Vienkārši iegriba apmierinās kādu vēlmi tieši šeit un tagad bez vērtības nākotnē.
Es pati kā izbijusi tērētāja varu droši apgalvot, ka „čekliste” par pirkuma vērtību ļoti labi darbojas pret vēlmi visu naudu iztērēt mirkļa iegribai. Tādēļ arī pieaugušajiem būtu veselīgi pirms katra mirkļa pirkuma uzdot sev jautājumu – vai šis pirkums ir vērtīgs.
Raksta 2.daļā plānotās tēmas:
- Kā iemācīt gan tērēt gan krāt?
- Kā veicināt vēlmi krāt?
- Vai nepieciešami noteikumi?
- Biežāk sastopamās vecāku kļūdas.
Ja Tev rodas vēl kādi jautājumi, droši raksti komentārā!
Kristīne
Bērniem par naudu